Somija, Zviedrija un Norvēģija ir tās trīs valstis, kurās meža īpašnieku kooperācija ir sasniegusi vislabākos rezultātus. Tomēr katrā no šīm valstīm kooperatīvi ir izvēlējušies nedaudz atšķirīgu darbības filozofiju. Kopīgs visiem ir tas, ka meža īpašnieku kooperatīvi necenšas apvienot visus meža īpašniekus. Tas nav pat lietderīgi. Kooperatīvos parasti iesaistās tikai tie, kuriem viņu meža īpašums ir pietiekami liels, lai tam viņu dzīvē būtu ekonomiska nozīme. Jo tāds jau ir pašas kooperēšanās mērķis – ar kopdarbības palīdzību palielināt meža īpašnieku ekonomiskos ieguvumus no viņu īpašuma.
Meža īpašnieku kooperatīvi Somijā
Metsäliitto Osuuskunta: www.metsagroup.com.
Saistītie uzņēmumi: Finnforest: www.metsawood.com; Metsä-Botnia: www.metsafibre.com; M-real: www.metsaboard.com; Metsä-Tissue: www.metsatissue.com
Somiju dominē viens spēcīgs kooperatīvs – Metsäliitto Osuuskunta, kurā kā biedri ir iesaistījušies vairāk kā simts tūkstoši meža īpašnieku (ap 15% no visiem īpašniekiem). Vēl divi nelieli kooperatīvi ar dažiem simtiem biedru darbojas ģeogrāfiski nošķirtajās un zviedru apdzīvotajās Ālandu salās. No biedriem tiek ik gadus iepirkti ap 20 miljoniem kubikmetru koksnes (trešā daļa no valstī nozāģētā). Kooperatīvu biedru īpašumā atrodas ap pieciem miljoniem hektāru meža (45% no privātajiem mežiem). Somijas specifika ir tā, ka te meža īpašnieki caur Metsäliitto Osuuskunta ir gadu desmitu gaitā radījuši milzīgu koksnes pārstrādes industriju, kuru pilnībā vai daļēji tie paši arī kontrolē. Ja kooperatīvs pats koncentrējas uz koksnes tirdzniecību, tad ar zāģmateriālu, finiera un saplākšņa ražošanu nodarbojas Metsä Wood, celulozes ražošanu Metsä Fibre, papīra ražošanu Metsä Board, bet higiēnas preču ražošanu Metsä Tissue. Šāda politika ir ļāvusi meža īpašniekiem iegūt struktūru, kuras gada apgrozījums sastāda ap 6 miljardiem eiro. Ieiešana pārstrādē slēpj arī riskus. Ja tu to dari, tev ir jābūt efektīvākam, prasmīgākam par citiem pārstrādātājiem. Un, kā parāda meža īpašnieku kooperācijas vēsture, ne visi šādi mēģinājumi ir bijuši veiksmīgi. Zviedrijā un Norvēģijā šodien dominē viedoklis, ka meža īpašnieki parasti nav veiksmīgi rūpnieki. Līdz ar to viņi ir gājuši mazliet atšķirīgu ceļu.
Meža īpašnieku kooperatīvi Zviedrijā
Norra Skogsägarna: www.norraskog.se; Mellanskog Skogsägarna: www.mellanskog.se; Södra Skogsägarna: www.sodra.se.
Zviedrijā šobrīd pavisam darbojas trīs meža īpašnieku kooperatīvi, kas, lai izslēgtu savstarpējo konkurenci, ir sadalījuši visu valsts teritoriju trijās daļās. Pašos ziemeļos ir Norra Skogsägarna ar 25 tūkstošiem biedru. Tālāk uz dienvidiem darbojas Mellanskog Skogsägarna ar 30 tūkstošim biedru, bet dienvidos novietojies pats bagātākais Zviedrijas kooperatīvs – Södra Skogsägarna ar 50 tūkstošiem biedru. Kooperatīvos ir iesaistījušies pāri par simts tūkstošiem meža īpašnieku (trešā daļa no visiem), kuriem kopā pieder ap 6 miljoniem hektāru meža zemju (45% no privātajiem mežiem). No biedriem ik gadus tiek iepirkti ap 25 miljoniem kubikmetru koksnes (gandrīz trešā daļa no valstī nozāģētā). Visiem Zviedrijas kooperatīviem pieder savas kokzāģētavas, taču ar celulozes ražošanu nodarbojas tikai Södra Skogsägarna. Visu kooperatīvu kopējais apgrozījums atkarībā no gada ir ap 2,5 miljardiem eiro. Meža īpašnieku kooperācija Zviedrijā aizsākās trīsdesmitajos gados. Sākumā, kā tas parasti notiek, kooperatīvi nodarbojās ar kopīgu koksnes tirdzniecību. Piecdesmitajos gados valstī jau darbojās 35 kooperatīvi. Tomēr, tā kā šis skaits bija par lielu un ne visi kooperatīvi bija komerciāli veiksmīgi, kooperatīvu pakāpeniski apvienojās. Šobrīd ir palikuši tikai četri, taču tie ir daudz lielāki un finansiāli ļoti stabili uzņēmumi. Zviedrijas kooperatīvi pakāpeniski pārstrādē sāka investēt pēc Otrā pasaules kara. Vispirms investīcijas tika veiktas kooperatīviem piederošās kokzāģētavās. Pirmo celulozes fabriku Mönsterås 1950. gados kopā būvēja 20 kooperatīvi. Södra vēlāk atpirka citu kooperatīvu daļas un kļuva par fabrikas vienīgo īpašnieku.
Meža īpašnieku kooperatīvi Norvēģijā
Glommen Mjøsen Skog BA: www.glommen-mjosen.no; Viken Skog BA: www.viken.skog.no; AT Skog BA: www.atskog.no; Allskog BA: www.allskog.no.
Saistītie uzņēmumi Moelven Industrier: www.moelven.com.
Kooperatīvu apvienība Norges Skogeierforbund: www.skog.no.
Norvēģijā pēc pēdējo gadu aktīvās apvienošanās darbojas četri meža īpašnieku kooperatīvi, kas savā starpā ir sadalījuši gandrīz visu valsts teritoriju, izņemot galējos ziemeļus. Kooperatīvos ir apvienojušies ap 40 tūkstošiem biedru (trešā daļa no visiem īpašniekiem), kuriem pieder ap 3,5 miljoni hektāru produktīvā meža (pāri par pusi no privātajiem mežiem). Kooperatīvi no saviem biedriem iepērk ap 9 miljoniem kubikmetru koksnes (divas trešdaļas no valstī nocirstā). Tā kā kooperatīvi gandrīz nav veidojuši savā kontrolē esošu pārstrādes industriju, tad to kopējais apgrozījums ir ap pusmiljardu eiro. Kooperatīvi gan atsevišķi, gan pa vairākiem kopā ir investējuši pārstrādes uzņēmumu akcijās. No lielajiem uzņēmumiem to daļējā kontrolē atrodas Moelven Industrier (kokzāģētavas).
