Pirmie mēģinājumi kooperēties
Meža īpašnieku kooperācijas vēsture mūsu valstī aizsākās ar Ērika Zaķa izveidoto kooperatīvo sabiedrību KS MAA, kas tika dibināta un savu darbību sāka izvērst tālajā 1993. gadā. Tas bija laiks, kad privātie meža īpašnieki pēc PSRS sabrukuma pamazām tikai sāka atgūt savus īpašumus, meža nozarē valdīja skaidras naudas norēķini un koksnes cenas bija ļoti zemas. Organizācija mēģināja vienot jaunos meža īpašniekus saimniecisku mērķu vārdā un, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, savos ziedu laikos tā apvienoja ap 1200 meža īpašniekus un uzņēmējus. Cik lielā mērā šis patiešām bija kooperatīvs un cik lielā mērā biedrība, šodien jau grūti pateikt. Kā daudziem 1990. gados dibinātajiem uzņēmumiem, ar laiku radās dažādi saimnieciski sarežģījumi un 2000. gadu vidū kooperatīvā sabiedrība KS MAA bija spiesta izbeigt savu darbību. Daudziem toreiz toreiz šķita, ka pēc šī neveiksmīgā mēģinājuma meža īpašnieku kooperācija Latvijā vairs neatjaunosies.
Meža īpašnieku biedrību laiks
Nākamais Latvijas privāto meža īpašnieku kopdarbības posms pēc Ērika Zaķa bija starp 2005. un 2010. gadu, kad neliela valsts atbalsta stimulētas visā valstī tika izveidotas meža īpašnieku biedrības. Pavisam to bija vairāki desmiti. Dažas no tām mēģināja uzsākt darbu, tomēr lielākā daļa tā arī palika uz papīra. Uzņēmuma reģistra datos daudzas no tām joprojām ir atrodamas. Tā kā biedrības bezpeļņas organizācijas formāts tomēr nav piemērots uzņēmējdarbības veikšanai, doma, ka šīs biedrības pārņems iesākto kopdarbību jau no paša sākuma bija lemts neveiksmei. Un tā arī principā notika. Pozitīvi bija tas, ka kādu daļu no meža īpašniekiem biedrības iesaistīja un ar tiem strādāja. Un arī valsts iestādēs pamazām izkristalizējās atziņa, ka meža privāto īpašnieku kopdarbība ir vēlama un atbalstāma lieta.
Pirmie kooperatīvi
Ap 2009. gadu sāka kļūt skaidrs, ka izveidotās meža īpašnieku biedrības nekļūs par nozīmīgiem tirgus spēlētājiem un, sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju centru un Latvijas Meža īpašnieku biedrību, grupa cilvēku devās pieredzes apmaiņas braucienā pie Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas meža īpašnieku kooperatīviem. Brauciena mērķis bija saprast, kā šajās valstīs tie tik veiksmīgi praktiski darbojas. No šī brauciena iedvesmojoties, Grigorijs Rozentāls, kam pirms tam strādājot AS Baltic Pulp pie Ozolsalas celulozes rūpnīcas projekta bija daudz sanācis sadarboties ar Zviedrijas (Södra) un Somijas (Metsaliitto) kooperatīvu cilvēkiem, 2011. gadā Alsungā noorganizēja Latvijā pirmā Skandināvu tipa meža īpašnieku kooperatīva MPKS Mežsaimnieks (www.mezsaimnieks.lv) izveidošanu. Toreiz centāmies atdarināt Ziemeļvalstīs redzēto, taču virkni lietu, kas bija dārgas un saistītas ar kooperatīvu pārvaldi un efektīvu īpašnieka funkcijas nodrošināšanu organizācijā, nepārkopējām. Jo pieredzes, lai saprastu to vajadzību, un arī naudas to finansēšanai nebija.
Grigorijs Rozentāls praktiski vadīja Mežsaimnieku no tā paša sākuma līdz 2021. gadam, no nulles sasniedzot vairāk kā 7 miljonu eiro gada apgrozījumu, 700 biedriem, pāri par 100 tūkstošiem pārdotu kubikmetru, 20 darbiniekiem un četriem reģionālajiem birojiem, kas ļāva kooperatīvam nodrošināt pakalpojumus visas valsts teritorijā. Sekojot Mežsaimnieka pēdās nodibinājās vēl daži kooperatīvi. Lielākā daļa no viņiem palika tikai uz papīra un tā arī neuzsāka darbību. 2013. gadā aktīvu darbību uzsāka MPKS L.V. Mežs Inčukalnā, taču neveiksmīgas uzņēmējdarbības dēļ tas 2023. gadā savu darbību izbeidza. Nelielā apjomā ap Saldu darbojas 2016. gadā dibinātais MPKS Mūsu Mežs (www.musumezs.lv).
Ko esam sapratuši
Šobrīd var teikt, ka skaidri iezīmējas atšķirība starp to meža īpašnieku mežiem, kuri ir kooperatīvos un to īpašnieku mežiem, kuri kooperācijā nav iesaistījušies. Kooperatīvos iesaistītie īpašnieki ar vērtīgajām koku sugām (egle, bērzs, priede) apstāda 70 – 80 procentus no nocirsto platību, kamēr vidēji Latvijā šis rādītājs ir ap 20 procentiem. Kooperatīvu rādītājs ir tuvu Skandināvijas un Somijas rādītājam, kur apstādīti tiek 80 – 90 procenti. Gandrīz katrs otrais kooperatīvos iesaistītais īpašnieks piesaista Eiropas fondu naudu jaunaudžu kopšanai. Kas radikāli kontrastē ar vidējā meža īpašnieka pasivitāti fondu naudas piesaistē. Kooperatīvos iesaistītie īpašnieki ir informēti par dažādām nozares aktualitātēm, jo savos e-pastos un sapulcēs saņem jaunumus un informāciju. Bet vislielākā vizuālā atšķirība ir redzam kooperatīvu biedru mežos, daudzi no kuriem ir šo gadu laikā saņēmuši Zelta čiekura balvas par Latvijas sakoptāko mežu.
Laiks rādīs, kur pēc gadiem nonāks mūsu valstī privāto meža īpašnieku kooperācija. Nelielais strādājošo kooperatīvu skaits un to vājā kapitalizācija, nelielais kooperācijā iesaistīto īpašnieku skaits nozīmē to, ka dažādi tirgus satricinājumi var viegli šo sistēmu sagraut. Ko mēs jau pieredzējām ar KS MAA un L.V. Mežs. Tomēr, ja vēlamies, ka meži nākotnes Latvijā paliek arī latviešu ģimeņu un dzimtu privātajā īpašumā, cita ceļa kā kooperācija, laikam jau nav.
